X hits on this document

Word document

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE - page 47 / 255

1018 views

0 shares

0 downloads

0 comments

47 / 255

11. Studiju turpināšana studiju programmas „Automātika un datortehnika” likvidācijas gadījumā

Maģistra akadēmisko studiju programmas ‘Automātika un datortehnika” saturs, organizācija un struktūra ļauj studējušiem programmas likvidācijas gadījumā pāriet uz maģistra akadēmisko studiju programmu „Datorsistēmas”, nepieciešamības gadījumā apgūstot un kārtojot papildus studiju priekšmetus nosaka jaunās studiju programmas direktors.

12. Studiju programmas attīstības plāns

12.1. Akadēmiskā personāla atjaunošana

Šīs programmas uzlabošana iet kopsolī ar nozares attīstību. Pieprasījuma pēc šīs nozares speciālistiem liecina, ka pie atbilstoša finansējuma pieminētie datorvadības un datortehnikas virzieni kopā ar citiem datorzinātnes virzieniem, kas veido informācijas tehnoloģiju, var kļūt par vienu no ienesīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā.

Iespēju pārtapšanu realitātē pašreiz kavē 4 galvenās problēmas:

nepietiekamais finansiālais nodrošinājums;

pasniedzēju kadru politika;

studentu materiālais nodrošinājums;

Programmas attīstībai ir nepieciešams noteikts finansējums. Patreizējais galvenais finansējums – valsts budžets nav pietiekams: tas gan ir ļāvis saglabāt kvalificēto pasniedzēju kodolu, bet neatļauj ne būtisku mācību procesa, ne arī zinātnes attīstību. Nepilnīgais finansējums traucē materiālās bāzes atjaunošanu, licenzētās programmatūras iegādi, metodisko materiālu izveidošanu un tiražēšanu, grāmatu iegādi, nozares periodikas abonēšanu, auditoriju tehnisko aprīkojumu iegādi u.c.

Datortehnikas aparatūra un programmatūra ļoti strauji noveco (caurmērā 3-5 gados) un to atjaunošanai ir vajadzīgi ievērojami finanses resursi. Mazināt šī faktora negatīvo ietekmi daļēji izdodas ar darba devēju atbalstu. Risinājumi var būt šādi:

slēgt līgumus par noteikta virziena speciālistu sagatavošanu ar ieinteresētajām firmām un ar firmu atbalstu iekārtot nepieciešamās mācību laboratorijas;

slēgt sadarbības līgumus ar firmām par viņu tehniskās infrastruktūras izmantošanu laboratorijas darbu veikšanai un praksēm.

Studiju procesa uzlabošanai ir plānots paplašināt licenzētās programmatūras iegādi ( pašlaik daudzu laboratorijas un studiju darbu izstrādāšana notiek uz firmu piedāvāto novērtēšanas programmu bāzes, kuru iespējas ir ierobežotas). Šādi sadarbības līgumi ir noslēgti ar SIA „Olimps”, „Siemens” SIA Latvija, SIA „Aldaris”, „Scheider Electric” S.A. pārstāvniecību Latvijā, SIA „IBM”Latvija. Dažas firmas ir investējušas datortehniku, dažas – licenzētus programmproduktus.

Pasniedzēju kadru analīze spiež izteikt visai kritiskas piezīmes par pašreizējo kadru politiku Latvijas augstskolās:

akadēmiskais personāls strādā ar pārslodzi;

pasniedzēju algas ir mazākas par nozarē strādājošo algām;

pasniedzēju kolektīvs strauji noveco;

jaunos kadrus grūti piesaistīt darbam augstskolā.

Kardināls, bet ilgākā laikā realizējams, būtu risinājums pacelt akadēmiskā personāla algas vismaz līdz nozarē strādājošo vidējam līmenim. Tas celtu pasniedzēju amata prestižu, piesaistītu katedrām jaunos censoņus, atrisinot tādējādi arī pasniedzēju kolektīva novecošanas problēmu. Tā kā to nevar izdarīt lēcienveidīgi, pagaidu risinājumi varētu būt:

turpināt paaugstināt algas;

47

Document info
Document views1018
Page views1052
Page last viewedFri Dec 09 06:46:34 UTC 2016
Pages255
Paragraphs9536
Words66673

Comments